Mūzikas vēsture un teorija

Ieva Rozenbaha

Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalautūru (1997) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru (1999), iegūstot mākslas maģistra (Mg. art.) akadēmisko grādu. No 2006. līdz 2009. gadam studējusi JVLMA doktora studiju programmā, izstrādājot promocijas darbu par polifoniju un rekviēma žanru latviešu komponistu daiļradē. JVLMA docētāja kopš 1998. gada, 2000. gadā JVLMA ievēlēta lektora amatā.  JVLMA vada teorētiskos studiju kursus bakalaura studiju programmās harmonijā, polifonijā un mūzikas teorijā. 2015. gadā ieguvusi Mākslas zinātnes doktora zinātnisko grādu.

Dina Heidemane

Mūziku sākusi apgūt Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas klavieru klasē. Mācības turpinājusi Ventspils Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju muzikoloģijas specialitātē, iegūstot bakalaura (1992) un mākslas maģistra grādu (1997). Jāņa Torgāna vadībā izstrādāto diplomdarbu tēmas ir saistītas ar mūzikas semiotikas izpēti.

Studiju laikā uzsākusi pedagoģisko darbu Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā. No 1992. gada strādā par teorētisko priekšmetu skolotāju Ventspils Mūzikas vidusskolā, no 2001. gada – Mūzikas vēstures un teorijas nodaļas vadītāja.

Rihards Dubra

Maija Solovjova

Maija Solovjova PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” par mūzikas teorētisko mācību priekšmetu skolotāju strādā kopš 1999. gada. Veikusi arī kursa audzinātājas un Mūzikas teorētisko priekšmetu metodiskās komisijas vadītājas pienākumus, bet kopš 2005. gada ir Mūzikas vidusskolas direktora vietniece.

M. Solovjova absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Romualda Kalsona kompozīcijas klasi, un viņas radošās daiļrades nozīmīgākie opusi ir skaņdarbs saksofonu kvartetam un ērģelēm Debesu impresijas, kas veltīts starptautiskajam ērģeļmūzikas festivālam Vox Angelica, skaņdarbs ērģelnieku duetam Pasauli es izstaigāju, kas tapis pēc Ilzes un Aigara Reiņu pasūtījuma, skaņdarbs alta saksofonam un ērģelēm Dzirdu pasauli. Redzu pasauli. Jūtu pasauli, kas tapis pēc ievērojamā ērģelnieka Tālivalža Dekšņa pasūtījuma, un skaņdarbi trio Voice of Instruments koncertprogrammām.

2020. gadā M. Solovjova sadarbībā ar D. Solovjovu pabeidza darbu pie metodiskā krājuma 24 latviešu tautas dziesmu apdares saksofonam un klavierēm, kura mērķauditorija ir profesionālās ievirzes izglītības programmu 1.-6. klases saksofona spēles audzēkņi.
M. Solovjovas sirdsdarbs ir solfedžo mācīšana profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņiem, jo tas ir priekšmets, kurā gan pedagogiem, gan audzēkņiem, apgūstot dažādus mūzikas valodas elementus, iespējams izpausties ļoti radoši.

Andris Dzenītis

“Mūzika ir mana dzīvesvieta. Mūza – starp debesīm un manas rokas kustību.”

Mūzikas kritiķi raksturo Dzenīša mūziku kā ekspresīvu, piesātinātu, krāsām bagātu. Kontrastos – polarizētu. Vienlaikus tā var būt atklāti emocionāla, vāroši karsta, un meditatīva, atsvešināta, izdzīvojot ilgstošas, pakāpeniskas stāvokļu maiņas. Dzenīša mūzika ir dabas, apceres, panteistiski klusējošas visa vienotības sajūtas piepildīta. Ļoti personiska savā  garīgumā. Pastāv uzskats, ka mūzika, kā valoda jau pirmatnēji ir abstrakta, tā izslēdz vārdus, satura konkretizācijas nepieciešamību, tā ir tikpat abstrakta, kā daba un visums mums apkārt, katram dzirdēto, komponista iekšēji iecerēto atļauts tulkot daudzveidīgi – šī ir arī Andra Dzenīša pārliecība, neaizraujoties ar padziļinātu savu darbu satura izskaidrošanu.
Kontrasti, daudzveidīgas muzikālo žestu formas raksturo gan atsevišķus viņa darbus, gan arī visu daiļradi kopumā – spēja radikāli mainīties, saglabājot sev raksturīgus, savas mūzikas pazinējam atpazīstamus mūzikas elementus, ir ļoti raksturīga Dzenīša mūzikas iezīme.
Viņa darbiem bieži raksturīga neslēpta laikmetīgi – romantiska valoda, galvenokārt balstoties intuitīvā mūzikas materiāla organizēšanas formā. Retāk viņa mūzikā sastopami atsevišķi, daļēji racionāli veidoti elementi, ar izteiktu pētniecību tembra, ritmikas un faktūras valodā. Pēdējo gadu mūzikā komponists  atgriezies pie meklējumiem tonālā un modālā skaņu laukā, meklējot jaunas telpiskuma, sfēriskuma, un tembrālo krāsu  iespējas jau pazīstamās skaņu sistēmās. Darbā ar tradīcijām viņš izmanto nejaušību, intuitīvumu, dažkārt – apzinātu klasisku likumu ignorēšanu, kā principu harmoniski – melodisku modeļu veidošanā un attīstīšanā.
Centrālā viņa interese ir simfoniskā, kora mūzika, mūzika lieliem izpildītāju sastāviem, kur bieži tiek izcelts Andra Dzenīša instrumentācijas talants, lielu skaņu organismu telpiska faktūras izjūta. Vienlaikus, liels daudzums mūziķu iecienītu darbu ir radīts arī kamermūzikas žanrā, bet īpaša interese ir par elektronisko mūziku, kurā Dzenītis kāpj pāri žanru robežām, vairāk aizraujoties ar brīvo improvizāciju un robežām starp skaņas daiļumu un troksni.

Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Sācis komponēt jau agrīnos skolas gados, vēlāk mācījies kompozīciju pie Marinas Gribinčikas Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, bet vēlāk – Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie Pētera Vaska, (1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm “Pamestie”, 16 gadu vecumā izpelnījies Latvijas Komponistu savienības kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts, tūlīt pēc skolas absolvēšanas studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika (Kurt Schwertzsk). Šajā laikā, būdams tikai 18 gadus vecs, raksta prestižā festivāla “Varšavas rudens” pasūtinājumu. Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska (Osvaldas Balakauskas), iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga (Magnus Lindberg), Pēra Lindgrēna (Pär Lindgren) un Benta Serensena (Bent Sørensen) (2002).

Andra Dzenīša darbi atskaņoti gan Latvijā, gan ārzemēs: festivālos Baltic Breezes Over Malaysia (1996), Warsaw Autumn (1997, 2013), Gaida Viļņā (1998, 2002), Spelplan Stokholmā (2002), Arēna Rīgā (2002–2023), Maerzmusik Berlīnē (2003), NYYD Tallinā (2003), Bergen International Music Festival (2005), Klangspuren Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā Glenn Gould studio Toronto (Kanāda, 2006), Time of Music Vītasari (Somija, 2006), ISCM World Music Days Honkongā, Pekinā un Tartu (2007, 2018 un 2019), Musica Viva (Vācija, 2012) u. c. Sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas un ārvalstu kolektīviem, to vidū: Bostonas un Leipcigas Gewandhaus orķestri un diriģents Andris Nelsons, Gidons Krēmers un orķestris Kremerata Baltica, Ensemble Modern ar diriģentiem Peteru Ētvošu (Peter Eötvös), Klemensu Heilu (Clemens Heil) un Anu Tali,  Iveta Apkalna, Berlīnes un Amsterdamas Radio simfoniskie orķestri, Beļģijas nacionālais orķestris, Basku zemes un Vroclavas simfoniskie, Zārbrikenes – Keizerslauternas, kā arī Valensijas un Grankanārijas simfoniskie orķestri un diriģents Karels Marks Šišons (Karel Mark Chichon). Tāpat – Latvijas Nacionālais un Liepājas simfoniskie orķestri, Latvijas Radio koris, Valsts koris Latvija, SWR Vokalensemble (Vācija), orķestri Rīgas kamermūziķi, Sinfonietta Rīga, stīgu kvarteti Mivos (ASV) Akilone (Francija), un Silēzijas stīgu kvartets (Polija), kameransambļi Kroumata (Zviedrija), Paragon (Skotija), Pierrot Lunaire Ensemble Wien (Austrija), Caput (Islande), pūtēju kvintets Carion (Dānija) u. c.
Vairākkārt sadarbojies arī ar vizuālajiem māksliniekiem – Oļegu Kļimoviču un Gintu Gabrānu, kura instalācija Parahypnotic ar Andra Dzenīša mūziku pārstāvēja Latviju Venēcijas mākslas biennālē (2007). Divkārt saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, 2014, divkārt nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004, 2017), to saņēmis 2017.gadā par mūziku Aika Karapetjana filmai Pirmdzimtais, ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi regulāri un daudzkārtēji nominēti Lielajai mūzikas balvai. Trīs reizes saņēmis Lielo mūzikas balvu 2006 (par vokāli simfonisko darbu Fides. Spes. Caritas), 2014 (par koncertu saksofonam ar orķestri E(GO)), un 2022 (par 2.simfoniju Silts vējš). Ar simfonisko darbu “Postlūdija. Ledus” iekļuvis Latvijas Radio 3 “Klasika” 2009. gada mūzikas notikumu topā un par šo darbu saņēmis arī laikraksta Diena Gada balvu kultūrā (2010). Ir strādājis arī mūzikas kritikā, turpina nodarboties ar mūzikas publicistiku un esejām. No 2003. līdz 2009. gadam  bijis žurnāla Mūzikas Saule redaktors. Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002, 2004, 2006), Mazsalacā (2008, 2010, 2014 un 2016) un Cēsīs (2012). Kopš 2004. gada Andris Dzenītis ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Kā pasniedzējs ilggadīgi strādājis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (no 2005. gada līdz 2024.gadam), Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā (no 2020. gada), Ventspils mūzikas vidusskolā (no 2013. gada). Bijis pasniedzējs Cēsu mūzikas vidusskolā, lasījis lekcijas citās Latvijas skolās un augstskolās Latvijā un ārvalstīs, kuru vidū Londonas Gildholas augstskola (2001), Latvijas Kultūras akadēmija (2002) un Latvijas kultūras koledža (2017). Kā pedagogs, Andris Dzenītis ir pieprasīts kompozīcijas pasniedzējs – vairāki viņa audzēkņi jau ir Latvijā pazīstami skaņraži. Viņu vidū – Linda Leimane, Madara Pētersone, Agita Reķe, Alise Rancāne un citi.
Citas pedagoģiskās intereses skar mūzikas estētiku, psiholoģiju, skaņas fiziku, instrumentāciju un mūzikas vēsturi.

2006. gadā Andris Dzenītis izveidojis eksperimentālo elektroakustiskās mūzikas grupu Woodpecker project (sākotnēji – duets ar dziedātāju Baibu Renerti), kura regulāri piedalās dažādos elektroniskās mūzikas projektos Latvijā un ārvalstīs. Vēlāk projekts turpinās kā duets ar ģitāristu Olafu Štālu, vēlāk – Artūru Gaili, bet šobrīd Woodpecker project ir kvartets (Arvydas Kazlauskas (saksofons, elektronika), Andris Dzenītis, Gatis Zaķis, Ritvars Garoza (elektronika)), kurš spēlē improvizētu elektronisko mūziku, kam idvesma smelta noise, free jazz, heavy metal un dark ambient mūzikas virzienos. Grupa mūziku atskaņo izmantojot sintezatorus un skaņas sintēzes ierīces, taču izvairoties no  datortehnoloģijām. Festivāla Skaņu mežs rīkotājs Rihards T Endriksons Woodpecker project nodēvējis par labāko šāda mūzikas žanra kolektīvu Latvijā.

Vairāk informācijas – https://www.lmic.lv/lv/komponisti/andris-dzenitis-304#work

Ventspils Mūzikas vidusskolas intervija ar Andri Dzenīti – https://www.youtube.com/watch?v=z_IUub_pb5c