Sasniegumi

Mežragu dienas Šveicē

MIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” mežraga klases skolotājs Kārlis Rērihs un audzēkne Klinta Tālberga Šveicē pilnveidoja savas profesionālās prasmas  pie pasaulslaveniem mežradzniekiem.

Pēc paša vārdiem “pasaules mežraga spēles galvaspilsētas” Zoloturnas mežragu dienu apmeklējuma jaunais skolotājs Kārlis Rērihs ir uzrakstījis rakstu, kurā viņš pats un viņa audzēkne Klinta neslēpj sajūsmu par pieredzēto darbā ar labākajiem un atzītākajiem mežraga spēles meistariem.

Meistarklase pie Svētā Olafa ordeņa bruņinieces

Šis mācību gads Ventspils Mūzikas vidusskolas otrā kursa mežraga klases audzēknei Klintai Tālbergai un viņas skolotājam Kārlim Rēriham iesākās pavisam īpaši. Jau pagājušogad, kad izdevās apmeklēt meistarklasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Berlīnes Hansa Eislera Mūzikas akadēmijas pasniedzējas Sibillas Māni (Sybille Mahni), bija skaidrs, ka pilnvērtīgai mūzikas instrumenta apguvei ir nepieciešams redzēt, just un dzirdēt, kādas ir jaunākas pasaules tendences. Tādēļ likumsakarīgs solis – no 22.-24. septembrim apmeklēt mežragu dienas (Solothurner Horntage) Zoloturnā, Šveicē.

Zoloturna ir pavisam neliela, Juras kalnu masīva ieskauta, Šveices pilsētiņa Āres upes krastos, taču vēriens, ar kādu tajā tiek rīkotas ikgadējās mežragu dienas, to uz brīdi padara par pasaules mežraga spēles galvaspilsētu. Jau piekto gadu septembrī Zoloturnā iespējams satikt pasaules visizcilākos mežraga spēles solistus un pasniedzējus. Šogad kā solisti uzstājās un meistarklases pasniedza (tagad aizturam elpu.. 😊) Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa bruņiniece, pasaulē slavenākā pedagoģe, grāmatu autore Froidisa Rē Vekre (Frøydis Ree Wekre), pasaulē nozīmīgākā pūšaminstrumentu – ARD – konkursa uzvarētājs un Bavārijas Operas solo mežradznieks Paskāls Doibers (Pascal Deuber), Baireitas operterātra goda solists Kristians Lamperts (Christian Lampert), Minhenes Filharmoniķu solomežradznieks Jorgs Brukners (Jörg Brückner), šobrīd pasaulē slavenākā (un arī soctīklos aktīvākā.. 😊 Iečekojiet!) vēsturisko mežragu speciāliste Aneke Skota (Anneke Scott), mūziķi no Lucernas Festivāla orķestra un citiem Šveices vadošajiem simfoniskajiem orķestriem. Zoloturnas mežragu dienas īpašas padara fakts, ka tajās aicināti piedalīties pilnīgi visi, kuriem mežrags ir sirdslieta – sākot ar pavisam maziem bērniem, vietējo amatieru orķestru mūziķiem, beidzot ar augstskolu studentiem un profesionāļiem.

Festivālā ik gadu piedalās aptuveni 200 mūziķu, līdz ar to trīs dienu ilgo meistarklašu grafiks ir ārkārtīgi piesātināts. Visi dalībnieki no agra rīta līdz vēlam vakaram apmeklē gan individuālās meistarklases, gan ansambļus, gan lekcijas par konkursu psiholoģiju, kā arī pasniedzēju koncertus. Koncerti šogad bija īsts deserts. Pirmajā vakarā pasniedzēju ansamblis atskaņoja Riharda Štrausa “Alpu Simfonijas” pārlikumu 12 mežragiem un ērģelēm, kā arī Antona Bruknera 8. simfonijas finālu. Otrajā vakarā bija iespēja visus pasniedzējus dzirdēt kā solistus, atskaņojot mežraga zelta repertuāru. Savukārt meistarklašu noslēgumā uzstājās studentu ansambļi, kuros kā dalībnieki piedalījās gan Klinta, gan Kārlis, atskaņojot dažādus ļoti populāru skaņdarbu pārlikumus mežragu ansambļiem.

Klinta: ”Šis ceļojums bija pieredzes un zināšanu pilns. Šīs bija manas pirmās meistarklases ārpus Latvijas, tāpēc dzirdēt un redzēt kāds līmenis ir mana vecuma jauniešiem no citām valstīm bija tiešām iedvesmojoši. Es sapratu, ka nespēlēju nemaz tik slikti 😊. Bija liels prieks mācīties pie pasaulē atzītiem skolotājiem. Viņu tehnika, pacietība un miera sajūta, bija apbrīnojama. Ja kaut kas nesanāk, uzreiz saprata problēmu un ieteica kā labāk un vieglāk. Man, protams, bija viena un tā pati problēma – gaiss, katram pasniedzējam bija savi padomi kā ieelpot pēc iespējas vairāk gaisu un viņu ieteikumi palīdzēja. Pirmajā un otrajā dienā notika pasniedzēju koncerti, es klausījos ar muti vaļā, jo visiem skanēja tik skaisti un iespaidīgi. Viņu mežraga tonis reizē ir tik varens un spēcīgs. Ļoti patika, kad pasniedzēju ansamblis spēlēja mūziku no filmas “Karību jūras pirāti”. Izklausījās, it kā spēlētu vesels orķestris nevis tikai mežragi, timpāni un bungu komplekts. Varēja saklausīt un izbaudīt, cik plašs ir mežraga reģistrs, ka var nospēlēt ļoti skaisti un tīri gan augšējo, gan arī apakšējo reģistru. Meistarklašu pēdējā dienā bija skolēnu koncerts. Man patika, ka varu muzicēt bez jebkāda satraukuma, jo šeit nebija ne konkursa spriedze, ne arī bieži neveselīgā konkurences sajūta, ka apkārtējie, nevis klausās mūziku, bet vērtē, kurš labāk nospēlēs. Kopumā šis bija pozitīvām emocijām pilns un ļoti draudzīgs pasākums, kur lielākais ieguvums bija tieši sajust muzicēšanas prieku. Spēlēt šādā lielā mežraga sastāvā bija kas jauns, taču jutos ļoti komfortabli ar sava vecuma jauniešiem.

Brīvajā laikā izstaigājām Šveici, kura ir ļoti bagāta kalniem un ezeriem. Zoloturnas arhitektūra ir vienreizēja, cilvēki ļoti atsaucīgi un laipni. Cīrihe šķita moderna un mazliet atgādināja Rīgu. Labprāt tur vēlreiz atgrieztos. Paldies manam skolotājam, ka viņš deva man šo iespēju, braukt un mācīties pie pasaules līmeņa pasniedzējiem, kur iemācījos tiešām daudz jauna.”

Kārlis: “Šis brauciens noteikti arī man sniedza enerģijas un iedvesmas lādiņu ilgam laikam. Sajūtas Zoloturnā bija kā basketbolistam, nonākot NBA visu zvaigžņu komandā. Dzirdēt, redzēt un mācīties no vislabākajiem ir neaprakstāma sajūta. Man kā jaunam skolotājam tā bija fantastiska iespēja salīdzināt savu metodiku ar to, kuru lieto meistari, kuru audzēkņi šobrīd ir pasaulē pieprasītākie profesionāļi. Ļoti izbaudīju to, cik profesionāli tika atrisināta ikviena tehniskā vai muzikālā grūtība, kura konkrētajam audzēknim bija. Latvijā diemžēl bieži vien redzam, ka skolotājs ir tāds kā audzēkņa strostētājs un nepareizo nošu skaitītājs, taču patiesībā audzēkņa kļūdas visbiežāk rodas no elementārām kļūdām, kas viegli risināmas, pedagogam nedaudz pakoriģējot anzaces īpatnības, roku pozīciju, pievēršot uzmanību naturālā mežraga pamatprincipiem, kā arī labi orientējoties mežraga t.s zelta repertuārā. Man atmiņā paliks Jorga Bruknera teikums, ka “vispirms mēs, mīlot mūziku un mežraga spēli, muzicējam paši sev, pēc tam saviem draugiem un domu biedriem, un, ja mums ir tāda vēlēšanās – plašākai publikai.” Kā jebkuram mūziķim, arī man ir svarīgi dzirdēt jaunākās interpretācijas tendences, būt “lietas kursā” par skaņveides principiem, jaunākajiem atklājumiem baroka un klasicisma mūzikas atskaņošanā. Pilnīgi negaidīti nonācu dueta saspēlē ar Anneki Skotu, kura deva iespēju izbaudīt dažādu vēsturisko mežragu skanējumu, kā arī padalījās ar galvenajiem problēmjautājumiem, ar kuriem nākas saskarties, atskaņojot baroka laikmeta mūziku. Jāatzīst, ka nekad mūžā nebiju dzirdējis tik virtuozus Baha Brandenburgas koncerta mežraga solo vietu atskaņojumus. Pasniedzēju koncertā mani ārkārtīgi pārsteidza Kristiana Lamperta Bēthovena F dur sonātes, op.17 mežragam atskaņojums. Lai gan viņš to atskaņoja uz dubultā mežraga, skanējums bija tik viegls, elegants un poētisks, it kā tiktu atskaņots uz naturālā mežraga. Savukārt Parīzes Konservatorijas profesors Žaks de la Planks atskaņoja tik bieži dzirdēto Mocarta 3. mežraga koncertu, taču viņa frāzējums, artikulācija un kadence izcēlās ar tādu brīvību, kādu iespējams spēj panākt vien franču mežradznieki. Turklāt tas, ka viņš spēlē uz Hans Hoyer firmas instrumenta, šim skaņdarbam deva līdz šim nedzirdētas tembrālās nianses. Viņa mežraga tembrs bija tik silts, lirisks un emocionāli piesātināts, kādu mūsdienās reti var dzirdēt. Biju arī pārsteigts par studentu ansambļa augsto līmeni. Atskaņojām Hektora Berlioza “Romas karnevāla uvertīru”, kuru biju dzirdējis vien ierakstos un man godīgi sakot šķita, ka to nav iespējams nospēlēt. Īpaši iedvesmojoši bija redzēt mazos bērnus, kuri mirdzošām acīm spēlēja ansambļos un kuriem nav nekādā veidā sabojāts maza bērna prieks par to, ka viņš pēc būtības dara brīnišķīgu lietu – spēlē mūziku. Un man prieks par Klintu, kura ansamblī ļoti pārliecinoši spēlēja pirmo mežragu grupas “Queen” skaņdarbā “Bohemian Rhapsody”.

Iespaidu noteikti ir tik daudz, ka varētu stundām stāstīt. Arī par ekspresekskursiju Cīrihē, pāris stundu laikā, pirms lidojuma atpakaļ uz Latviju, ielūkojoties pasaules nozīmīgākajā pulksteņu muzejā, ārkārtīgi skaistajā vecpilsēta, uztaisot selfijus pie Cīrihes operas, ēkas, kurā dzimis dadaisms, kā arī izstaigājot Raiņa un Aspazijas takas, majestātisko un visu cauru gadu sniega cepurēm rotāto kalnu virsotņu pavadībā. Bet, atgriežoties pie mežraga, galvenais secinājums: vissvarīgākais metāla pūšaminstrumentu spēles atribūts ir bezmaksas pieejams visā Latvijā un jo īpaši piekrastes pilsētā Ventspilī. Un tas ir gaiss. Neviena meistarklases nepagāja bez pasniedzēju arvien no jauna atkārtotās vecās patiesības – galvenā panākumu atslēga ir pareiza elpošana 😊.

Noslēgumā vēl tikai vēlos pateikt paldies Ventspils Mūzikas vidusskolai un īpaši nodaļas vadītājam Dainim Braunam, kurš ne tikai ļoti atbalstīja šo braucienu, bet vienmēr ir ļoti ieinteresēts tajā, lai audzēkņi meklētu zināšanu ieguvi un jaunas idejas arī ārpus skolas sienām un dotos peldēt arvien plašākos ūdeņos.”

Aldars Šagžijevs
29132939
MIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola”
Projektu vadītājs