Mūzikas vēsture un teorija

Speciālitātes apraksts

Apraksts

Mācībspēki

Dina Heidemane

Nodaļas vadītāja

Rihards Dubra

Uzzināt vairāk

Rihards Dubra

Mūziku mācījies vispirms Jūrmalā, pēc tam Emīla Dārziņa Mūzikas skolā, kur viņa kompozīcijas pedagogi bija Jāzeps Lipšāns un Ģederts Ramans. 1989.gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasi pie Ādolfa Skultes (fakultatīvi apguvis simfonisko diriģēšanu pie Aleksandra Viļumaņa), 1996. gadā – Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru pie Jura Karlsona. Studiju laikā uzsācis pedagoga darbu Jūrmalas mūzikas skolā kā harmonijas un kompozīcijas skolotājs. Otra darbības sfēra saistīta ar ērģelēm un liturģiju. Rihards Dubra bijis Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģelnieks, kopš 1999. gada ir Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas kantors.
Riharda Dubras jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Komponista rokrakstu veidojis gan minimālisms, gan gregorika un renesanses mūzika, domājot ne vien to intonatīvo, izklāsta u.tml. sfēru, bet pirmām kārtām filozofisko pusi. Tajā pat laikā līdzekļu sakausējums ir romantisks.
Komponista kora darbi un vokāli instrumentālie sacerējumi skan starptautiskos festivālos un ārvalstu koncertos. Angļu publika, kas dzirdējusi komponista garīgās kora dziesmas, tās nosaukusi par latviešu motetēm.
Par skaņdarbu Te Deum XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2003.

Andris Dzenītis

Uzzināt vairāk

Andris Dzenītis

Viens no talantīgākajiem, daudzpusīgākajiem un starptautiski veiksmīgākajiem jaunajiem latviešu komponistiem. Jau 16 gadu vecumā par sonāti vijolei un klavierēm „Pamestie” izpelnījies Latvijas Komponistu savienības Kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002). Darbi atskaņoti gan Latvijā, gan ārzemēs: festivālos Baltic Breezes Over Malaysia (1996), Warsaw Autumn (1997), Gaida Viļņā (1998, 2002), Spelplan Stokholmā (2002), Maerzmusik Berlīnē (2003), NYYD Tallinā (2003), Bergen International Music Festival (2005), Klangspuren Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā Glenn Gould studio Toronto (Kanāda, 2006) u. c. Saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004) (par mūziku dokumentālajai filmai „Darbnīca laukos”), ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2006 (par vokāli simfonisko darbu „Fides. Spes. Caritas”). Dzenīša simfoniskais skaņdarbs „Postlūdija. Ledus”, kas radīts, izmantojot „Daukas” materiālu, nominēts Lielajai mūzikas balvai 2010, „Dienas” Gada balvai kultūrā un atzīts par „Gada jaundarbu” Latvijas Radio 3 „Klasika” vērtējumā. Andris Dzenītis aktīvi strādā arī mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Kopš 2003. gada ir žurnāla „Mūzikas Saule” redaktors. Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002­–2004). Kopš 2002. gada organizē Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā.

Ieva Rozenbaha

Uzzināt vairāk

Ieva Rozenbaha

Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalautūru (1997) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru (1999), iegūstot mākslas maģistra (Mg. art.) akadēmisko grādu. No 2006. līdz 2009. gadam studējusi JVLMA doktora studiju programmā, izstrādājot promocijas darbu par polifoniju un rekviēma žanru latviešu komponistu daiļradē. JVLMA docētāja kopš 1998. gada, 2000. gadā JVLMA ievēlēta lektora amatā.  JVLMA vada teorētiskos studiju kursus bakalaura studiju programmās harmonijā, polifonijā un mūzikas teorijā. 2015. gadā ieguvusi Mākslas zinātnes doktora zinātnisko grādu.

Margarita Gapčenko

Uzzināt vairāk

Margarita Gapčenko

Mūzikas gaitas sāka Rīgas 2. mūzikas skolā (tagad Augusta Dombrovska mūzikas skola) sešu gadu vecumā, kur pabeidza klavierspēles klasi pie Olgas Pitikas. Vidējo izglītību ieguvusi Ventspils 1. ģimnāzijā, vēlāk Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā mūzikas vēstures un teorijas nodaļā, kur apguva kompozīciju pie Andra Dzenīša. Interese par kompozīciju mudināja turpināt studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kuru absolvēja Rolanda Kronlaka kompozīcijas klasē. Erasmus+ programmas ietvaros vienu semestri studēja Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā Viļņā pie Mārtiņa Viļuma.

Pedagoģisko darbību sāka studiju laikā Ādažu Mākslas un mūzikas skolā (mūzikas mācības, solfedžo un mūzikas literatūras skolotāja no 2014. līdz 2018. gadam). Kopš 2018. gada strādā Ventspils Mūzikas vidusskolā par mūzikas teorētisko priekšmetu skolotāju.

Profesionālās iemaņas papildinājusi Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Siguldā (2012. g.) un Madonas Jauno komponistu meistardarbnīcā (2014., 2015., 2016. g.) pie Latvijā un ārzemēs pazīstamiem komponistiem Gundegas Šmites, Dimitra Maronida, Rutas Paideres, Jāņa Petraškeviča un jau minētajiem M. Viļuma, A. Dzenīša, R. Kronlaka. Sadarbojusies ar kameransambli Latvian Sound Quartet un Latvijas Radio kori, jaundarbi šiem kolektīviem tapuši ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Piedalījusies JVLMA Mūsdienu mūzikas festivālā „deciBels” (2017., 2018. g.). Margaritas darbi atskaņoti arī ārpus Latvijas robežām (Viļņā, Zalcburgā).

Dažus viņas skaņdarbus var noklausīties šeit: