JAUNUMI

Ventspils Mūzikas vidusskolas klarnetes pasniedzējs Anrijs Pitens uzstāsies ar Lielās mūzikas balvas laureātēm Ievu Paršu un Hertu Hansenu

14.decembrī 19:00 Ventspils Pārventas bibliotēkā būs koncerts “Zemenītes sniegā”. Programmā Arvīda Žilinska un Mārītes Dombrovskas skaņdarbi.

Koncertu rīko Ventspils Mūzikas vidusskola sadarbībā ar Pārventas Bibliotēku – finansē Ventspils domes Kultūras projektu programma.

Koncertprogrammas īstenotāji ir draugi un domubiedri, kuri par mūziku domā un to izjūt  līdzīgi. Savas ikdienas profesionālās gaitas katram savas, tomēr vēlme kopā muzicēt un turpināt uzturēt dzīvu kamermuzicēšanas tradīciju Latvijā paliek nemainīga jau daudzus gadus.

Ieva-Parsa_foto_Santa-Savisko-Jekabsone

Mecosoprāns IEVA PARŠA – dziedātāja, kura valdzina ar īpaši ekspresīvu un spilgtu interpretācijas manieri. Viņai piemīt tāds dramatiskās aktrises talants, ka ikkatrs dziesmas vārds izskan kā personisks pārdzīvojums. Ievas talants novērtēts ar Latviešu mūzikas balvu par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem 2008. gadā. Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008. un 2009. gadā. Patlaban – Latvijas Nacionālās operas ārštata soliste un lektore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

 

 

 

 

 

 

 

Herta Hansena_publicitates foto_S.Savisko JekabsonePianiste HERTA HANSENA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Viena no aktīvi koncertējošām pianistēm koncertmeistarēm, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece. 2013.gadā Herta saņēmusi Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Anrijs Pitens_foto_krasainaKlarnetists ANRIJS PITENS ir Latvijas Nacionālās operas orķestra klarnešu grupas mākslinieks, kā arī instrumenta spēles pedagogs Rīgas 6. vidusskolā un Ventspils Mūzikas vidusskolā. Daudzu kamermūzikas projektu iniciators un dalībnieks. Pirmatskaņojis vairākus jauno komponistu opusus. Uzskata, ka mūzika ir garīgās un fiziskās veselības vitamīnu Vitamīns.

 

 

 

 

Par komponistiem…

 

Mārīte Dombrovska

 

“Zinu, ka mūzikā neko jaunu nepateikšu. Un tomēr ir kāds dzinulis, kas liek man ietērpt skaņās savu pasaules izjūtu, kaislības, ilgas pēc nepiepildītā un neaizsniedzamā. Gremdēšanās mūzikā ir kā savdabīga slēptuve, kas sargā mani no reālās pasaules negācijām.”

 

Dzimusi 1977. gada 4. augustā Daugavpilī. Beigusi Daugavpils mūzikas koledžu, saņemot kvalifikāciju mūzikas skolotājs, kordiriģents, kormeistars un baznīcas ērģelnieks (1997). Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju muzikoloģijas (bakalaura grāds, 2001) un kompozīcijas specialitātē (Pētera Plakida klasē, bakalaura grāds, 2003, maģistra grāds, 2009).

 

Strādājusi par redaktori žurnālā Mūzikas Saule (2001-2007) un muzikoloģi projektu vadītāju Latvijas Mūzikas informācijas centrā (2004-2015). Kopš 2015. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas mūzikas teorijas priekšmetu pasniedzēja.

 

Līdztekus mūzikai raksta arī dzeju. Piedalījusies skolēnu radošajā nometnē Aicinājums, publicējusies dažādos preses izdevumos. 1997. gadā Daugavpilī iznācis dzejoļu krājums Savādas pārdomas. Saņēmusi Raiņa Mazo literāro prēmiju (1995).

 

Mūzika atskaņota festivālos Latviešu ērģeļu dienas Ņujorkā (ASV, 1999), Arēna (2004), Rudens kamermūzikas dienas (2005), Latvijas jaunās mūzikas dienas (2008, 2009), mūsdienu kultūras forumā Baltā nakts (2009), Starptautiskajā flautistu festivālā Limā (Peru, 2014), latviešu mūzikas koncertos Kremsā (Austrija, 2005), Varšavā (Polija, 2013), Ņujorkā (ASV, 2014), Klīvlandē, Mineapolē (ASV, 2015), Floridā (ASV, 2016) u.c. Vairākkārt sadarbojusies ar dziedātāju Ievu Paršu, pianisti Hertu Hansenu, čellistu Ēriku Kiršfeldu, klarnetistiem Anriju Pitenu, Egīlu Šēferu, Gunti Kuzmu, flautistēm Ievu Rūtentāli, Agitu Aristu, kamerorķestri Sinfonia Concertante un diriģentu Andri Vecumnieku, u.c.

 

 

Arvīds Žilinskis

 

“No mazas dziesmas var izaugt liela doma, izaugt mūzikas lielās formas darbi. Dziesmu var salīdzināt ar krāšņu ziedu, kura smarža pilda un iepriecina cilvēku sirdis darba, atpūtas, prieka un skumju brīžos. Tā piepilda arī visu manu mūžu.”

 

Komponists Arvīds Žilinskis dzimis 1905. gada 31. martā Saukas pagastā, Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Aizsaulē devies 1993. gada 31. oktobrī. Muzikālo izglītību ieguvis Harkovas konservatorijā (1917–1919), un Latvijas Valsts konservatorijā (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kur studējis klavierspēli pie B. Roges (1920–1927), kompozīciju un teoriju pie Jāzepa Vītola (1928–1933). Bijis Rīgas Tautas konservatorijas pedagogs (1927–1937). Kopš 1937. gada pasniedzis klavierspēli LVK, kopš 1952. gada vadījis obligāto klavieru katedru, kopš 1967. gada – profesors. Audzēkņu vidū galvenokārt bijuši muzikologi un komponisti.

Būdams pianists, Arvīds Žilinskis bieži uzstājies kā solists un koncertmeistars. Skatuves gaitas sācis jau 30. gados, spēlējot Rietumeiropas klasiķu, latviešu un krievu komponistu darbus, bet kopš 50. gadiem atskaņojis galvenokārt savu mūziku. Pievērsies mūzikas propagandai, labprāt apmeklējot skolas un tiekoties ar bērniem gan Latvijā, gan arī citās bijušās Padomju Savienības valstīs. Presē publicētas A. Žilinska recenzijas un raksti par mūziku.

 

Savā mūzikā A. Žilinskis nav vairījies no lirisma pārmērības, demokrātiskas ievirzes skaņdarbiem, tādējādi tuvinot mūzikai visplašāko aprindu cilvēkus. Centrālās tēmas viņa mūzikā ir daba, mīlestība un padomju iekārtas cildinājums. A. Žilinskis ir viens no tiem komponistiem, kura mūzikas stils laika ritējumā palicis nemainīgs, vien pilnveidojusies tehniskā meistarība. Viņa mūzika izceļas ar viegli uztveramām melodijām, balstīšanos uz tradicionālo funkcionalitāti, kvadrātiskumu, emocionālo skaidrību, vienkāršību un nepretenciozitāti. Iecienīti bijuši trijdaļu metri un bemolu tonalitātes.

Teju vai visu A. Žilinska daiļradi caurstrāvo dziesma. Viņa muzikālajā mantojumā ir vairāk nekā 200 solodziesmu, vairāk nekā 80 kordziesmu un vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu dziesmu. Kā atzinis komponists, rakstot solodziesmas, viņš centies rast izvēlētajam dzejas tēlam tādu melodiju, kuru klausītāju lielākā daļa pieņemtu kā senu, mīļu paziņu. Melodijām galvenokārt raksturīga plaša attīstības līkne ar spožu kulmināciju, tās balstās uz dabiskām runas intonācijām un diatoniku. Šai ziņā A. Žilinski mēdz dēvēt par Emīla Dārziņa, Mihaila Gļinkas un Pētera Čaikovska vokālās mākslas tradīciju turpinātāju. Klavierpavadījumiem lielākoties ir atbalstoša funkcija, tie papildina un izteic raksturīgākās teksta detaļas gan noskaņā, gan arī ilustrācijās. 30. gadu vokālajai lirikai raksturīga sapņu pasaule, paustas ilgas pēc laimes un liega rezignācija, savukārt pēc 1945. gada rodas vēlme atainot padomju dzīvi – ieskanas aktīvas, dzīvi apliecinošas intonācijas, žanriskā konkrētība. 60. gadu dziesmās rodamas jaunas stila iezīmes – vokālā līnija kļūst deklamatoriskāka, harmonija – izsmalcinātāka, klavieru partija iegūst lielāku patstāvību. Sevišķi rūpīga bijusi dziesmu tekstu izvēle, A. Žilinskis komponējis dziesmas ar daudziem pirmskara Latvijas un padomju dzejnieku tekstiem, atsevišķas dziesmas – arī krievu valodā ar Puškina un padomju autoru dzeju.

Dziesmas iedaba rodama arī instrumentālajos darbos, kur dominē dziesminieka domāšana un iztēles paņēmieni, programmatisms. Arī te (tāpat kā vokālajā mūzikā) primārais mūzikas izteiksmes līdzeklis ir melodija, pārējie ir tai pakārtoti, dziesmas ietekmi pasvītro arī izteiksmes vienkāršība, noapaļotas kvadrātveida struktūras.

Nākamais solis komponista daiļradē ir skatuves mūzika – nozīmīgu vietu te ieņem operas, baleti, muzikālās komēdijas, operetes. Zilo ezeru zeme ir pirmā latviešu padomju muzikālā komēdija. Būtiska nozīme viņa darbu klāstā ir mūzikai bērniem. Tās ir gan dziesmas bērniem un jaunatnei, gan pedagoģiskais repertuārs jaunajiem instrumentālistiem (tostarp Klavierspēles skola), gan arī opera un baleti bērniem.

 

Plašākai sabiedrībai A. Žilinskis kļuvis pazīstams jau 30.gados, kad ievērību guvušas viņa pirmās solodziesmas. Ar īpašu izjūtu un neviltotu sirsnību laika gaitā tās atskaņojuši daudzi ievērojami Latvijas Nacionālās operas solisti, to vidū Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Žermēna Heine-Vāgnere, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers, Edgars Plūksna, Artūrs Frīnbergs, u.c. Bērniem adresētās dziesmas ar azartisku izteiksmību daudzu gadu garumā dziedājusi aktrise Vera Singajevska. Tautā iemīļotas ir arī skatuves mūzikas melodijas. Popularitāti guvusi dziesma Mana dzimtene jaukā no muzikālās komēdijas Zilo ezeru zeme. Desmit gadu laikā komēdija piedzīvojusi 350 izrādes, tā iestudēta arī Ukrainā un Igaunijā. Operetei Dzintarkrasta puiši bijušas 250 izrādes. Opera Zelta zirgs izrādīta uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 20 gadu garumā. Par muzikālo komēdiju Sarkanā marmora noslēpums A. Žilinskis saņēmis Kultūras ministrijas godalgu, par skatuves darbu Dzintarkrasta puiši – toreizējās Vissavienības muzikālo teātru un izrāžu skates prēmiju. Par dziesmām un opereti Dzintarkrasta puiši ieguvis Latvijas [PSR] Valsts prēmiju (1967). Komponistam piešķirts Latvijas [PSR] Tautas mākslinieka goda nosaukums (1965) un toreizējās PSRS Tautas mākslinieka nosaukums (1983). A. Žilinska dzīves laikā regulāri notikuši viņa autorkoncerti, audzēkņu vakari, jubilejas sarīkojumi.

Publicēts: 06.12.2017.

IETEIKT: