JAUNUMI

Ventspils Ērģeļu dienas

Labdien, cienījamie ērģeļu draugi! Ielūdzam uz Ventspils Ērģeļu dienām 2020. gada 20., 21. un 22. februārī Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē “Latvija”! Finansē Valsts kultūrkapitāla fonds.

Festivāla “Ventspils Ērģeļu dienas” idejas autore un iedvesmotāja ir Ventspils Mūzikas vidusskolas ērģeļu klases pasniedzēja Kristīne Adamaite.

Par festivālu ērģelniece izsakās šādi: “Festivāla “Ventspils ērģeļu dienas” mērķis ir pulcināt ērģeļmūzikas draugus ap Ventspils jaunajām ērģelēm. Trīs dienu garumā plānota intensīva programma – meistarklases, lekcijas, izzinošas ekskursijas un četras dažādas koncertprogrammas. Meistarklašu vadītāja būs pašlaik Zviedrijā dzīvojošā latviešu ērģelniece Ligita Sneibe, kuras spilgtais mākslinieciskais talants un pedagoģiskā meistarība garantē vērtīgas pieredzes ieguvi meistarklašu dalībniekiem un koncertu klausītājiem. Ligitas Sneibes koncertprogrammā “Dažādas pieturzīmes” iekļauta dažādu laikmetu mūzika – ērģeļrepertuāra virsotnes un latviešu komponistu darbi.

Otrs vakara koncerts piedāvās iepazīt ērģelnieku duetu Aigaru un Ilzi Reiņus gan muzicējot, gan sarunās ar vakara vadītāju un atbildēs uz publikas jautājumiem. Pie Ventspils jaunā instrumenta ērģelnieku duetam būs iespēja izmantot arī abus spēles galdus, kas, iespējams, sniegs vēl plašākas šiem mūziķiem raksturīgās orķestrālās reģistrācijas iespējas.

“Ventspils Ērģeļu dienu” sākumā un noslēgumā dosim vārdu jaunajiem. Festivālu atklās Ventspils Mūzikas vidusskolas ērģeļu klases studenti un absolventi, bet noslēgumā izskanēs meistarklašu dalībnieku parāde.

Festivāla gaitā paredzēta ērģeļbūvētāja Jāņa Kalniņa lekcija par Ventspils ērģeļu uzbūvi un inovācijām, kā arī ekskursija uz Ventspils luterāņu baznīcu, iepazīstot dievnama vēsturiskās ērģeles.

Trīs dienu nodarbībās ceram gūt daudz radošu iespaidu, izglītojošas pieredzes un muzikāla baudījuma ērģeļmūzikas pasaulē”.

Festivāla programma:

Ceturtdiena, 20. februāris

15.00-16.00 PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” ērģeļklases audzēkņu un absolventu koncerts

16.30-17.30 Ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa lekcija par koncertzāles “Latvija” ērģelēm

19.00-20.30 Ērģelnieces Ligitas Sneibes koncerts “Dažādas pieturzīmes”

 

Piektdiena, 21. februāris

10.00-14.00 Meistarklases Ligitas Sneibes vadībā

15.00-18.00 Meistarklases Ligitas Sneibes vadībā

19.00-20.30 Ērģeļu duets Aigars Reinis un Ilze Reine mūzikā un sarunās

Sestdiena, 22. februāris

9.00-15.30 Gatavošanās meistarklašu dalībnieku koncertam Ligitas Sneibes vadībā

11.00-13.00 Ekskursija uz Ventspils evaņģēliski luterisko baznīcu Ilzes Reines vadībā (ērģeļu iepazīšana, improvizācija ērģeļmūzikā)

16.00 Meistarklašu dalībnieku koncerts

Koncertprogramma: “Dažādas pieturzīmes”

Ligita Sneibe – ērģeles

Fanny Hensel Mendelssohn                 Prelūdija

/1805-1847/

Indra Riše                                              Punktiņš, punktiņš, komatiņš

/1961/

Johann Sebastian Bach                          Tokāta, Adagio un fūga Do mažorā BWV 564

/1685-1750/

Olivier Messiaen                                      Dieu parmi nous

/1908-1992/

Maija Einfelde                                          Ave Maria

/1939/

Felix Mendelssohn                                   Sonāte nr.4 Si bemol mažorā

/1809-1847/

 

LIGITA SNEIBE – CV

Ligita Sneibe ieguvusi diplomu LMA kompozīcijā (Valentīns Utkins, Ģederts Ramans) un ēr-ģeļspēlē (Pēteris Sīpolnieks, Vija Vismane, Tālivaldis Deksnis). Kā ērģelniece papildinājusies Zviedri-jā, Piteo Mūzikas augstskolā pie prof. Hansa-Ūlas Eriksona (Hans-Ola Ericsson, maģistra studijas). Nemitīgi bagātinājusi izglītību dažādu ērģeļmūzikas laikmetu un nacionālo skolu iepazīšanā un inter-pretācijā pie Eiropas ērģelniekiem; viņu vidū ir Haralds Fogels (Vogel) un Ludgers Lomanis (Lohmann), Žigmonds Satmāri (Zsigmond Szathmáry), Montserrata Torrenta (Torrent), Gijss van Šon-hovens (Gijs van Schoonhoven) un citi. Ligita Sneibe pati pasniegusi ērģeļspēli Latvijas ev. lut. baznī-cas Teoloģijas seminārā (1987–1991), un bijusi LMA Ērģeļu klases mācībspēks (1993-2005). Kompo-nista Jāņa Ivanova prēmijas laureāte (1991).

Kā ērģelniece sākusi darba gaitas Dubultu un Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā (1987–1991), izcī-nījusi godalgas starptautiskos ērģeļkonkursos: II pakāpes laureāte Lahti, Somijā (1993), II pakāpes lau-reāte Čurļoņa konkursos Lietuvā (1991, 1995), tur Speciālbalva par labāko Olivjē Mesiāna skaņdarba interpretāciju (1995). Mūziķe piedalījusies starptautiskos ērģeļu festivālos Vācijā (Internationaler Or-gelsommer 1995 Štutgartē), Zviedrijā (Fēru salās 1997) un citur. Ar ērģelēm ir saistītas arī Ligitas Sneibes sabiedriskās aktivitātes, piemēram, koncertakcijas Mēs – ērģelēm Slokas ev. lut. baznīcā 90. gadu vidū. Viņas koncertos ievērojama vieta pieder latviešu ērģeļmūzikai, tās zīmē radīts cikls Latvie-šu komponistu portreti Rīgas Domā, ar līdz šim izskanējušām 7 autorprogrammām. Kopš 1996.gada piedalījusies Ērģeļu vasaras akadēmijās Lefstabrukē (Leufstabruk), Zviedrijā, kur pati vadījusi nodar-bības un sniegusi solokoncertus. Ligitas Sneibes mākslinieces pieredzē ir solokoncerti daudzās valstīs, tai skaitā Londonas Vestminsteras katedrālē un lieliskajā Notre-Dame – Parīzes Dievmātes katedrālē. Pašlaik Ligita strādā kā baznīcas ērģelniece un muzikālās dzīves vadītāja Fēringsē (Färingsö) draudzē Stokholmas diocēzē Zviedrijā.

 

Ērģeļu duets AIGARS REINIS un ILZE REINE mūzikā un sarunās

Programma:

Gustav Merkel/Gustavs Merkels (1827-1885):

Sonāte d-moll ērģeļu duetam op.30

 

Johann Christian Bach (1735-1782):

Duets F-dur

Zsolt Gardonyi/Žolts Gārdoņī (1941):

Divi korāļi (2016):

  • Der Mond ist aufgegangen/Jau uzlēcis ir mēness
  • Be Thou My Vision/Esi, Kungs, gaisma

Alfrēds Kalniņš (1879- 1951):

Simfoniskā idille Mana dzimtene

Maija Solovjova (1975):

Pasauli es izstaigāju (2018)

Romualds Jermaks (1931)

Divas latviešu tautas dziesmas (2017)

  • Kad(e) pārnāksi, bāleliņ
  • Kas dimd, kas rīb

Aigars Raumanis (1997):

Memento (2017)

Ērģelniece Ilze Reine kopš 1996. gada ir Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece un kora diriģente. Paralēli arī sākusi pedagoģisko darbību Luteriskās baznīcas mācību iestādēs, kopš 2000. gada ērģeļspēles pedagogs LELB Lutera akadēmijas mūzikas nodaļā, kopš 2010. gada liturģiskās ērģeļspēles, improvizācijas docētāja J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Ērģeļspēli studējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Larisas Bulavas (bakalaura grāds iegūts 1997. gadā, maģistrantūra absolvēta 1999. gadā) un Baznīcas Mūzikas augstskolā Herfordē, Vācija (1993 -1995). Zināšanas papildinājusi J. Laukvika,  H. Fogela, E. Koimana, B. van Ostena meistarklasēs, Štutgartes un Hārlemas Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā.

Uzstājusies ar koncertprogrammām Latvijā, Vācijā, Ungārijā, Zviedrijā, Francijā, Šveicē, Ukrainā, Krievijā, Japānā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar solistiem un Latvijas profesionālajiem kolektīviem – Latvijas Radio kori, VAK Latvija, profesionālo pūtēju orķestri Rīga. Piedalās baroka mūzikas atskaņojumos orķestra Sinfonietta Rīga basso continuo grupā.

Aigars Reinis ir viens no mākslinieciski intersantākajiem Latvijas ērģelniekiem un arī profesionāls koru un senās mūzikas ansambļu dziedātājs, viņš daudzus gadus bijis Latvijas Radio kora mākslinieks un solists, vokālo grupu Schola Cantorum Riga un Ars Antiqua Riga dalībnieks. Kopš 2019. gada – Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks. Viņš ieguvis kordiriģenta un ērģelnieka izglītību Jelgavas mūzikas vidusskolā un apguvis ērģeļspēli J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. Tālivalža Dekšņa, 2001. gadā ieguvis maģistra grādu.  Vairāk kā 10 gadus bijis Jelgavas Sv.Annas baznīcas ērģelnieks un kora diriģents, no 2013. – 2019.gadam Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks. Diriģējis Latvijas Bankas kori. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā. Regulāri koncertē Latvijā un Eiropā, piedalās starptautiskos festivālos. Papildinājis prasmes pie Ludgera Lomana, Hansa Ulas Eriksona un Hansa Helstena, piedalījies Uplandes starptautiskajā ērģeļakadēmijā.

Ērģelnieki Ilze un Aigars Reiņi duetā spēlē jau kopš 2009. gada, viņu programmas raksturo daudzveidīgs repertuārs, pārsteidzoši pirmatskaņojumi, spilgts māksliniecisks sniegums. Dueta koncerti izskanējuši Liepājas, Dubultu un Rīgas Doma Starptautiskajos ērģeļfestivālos, Zemgales ērģeļdienās, koncertos Rīgas, Latgales un Vidzemes dievnamos, arī koncertos Nīderlandē, Šveicē.

 

Par Ventspils jaunajām ērģelēm:

“Vācijas ērģeļbūves uzņēmums (Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co) kopā ar konsultanti – latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkai ir izstrādājis ērģeļu projektu – arhitektonisko risinājumu un ērģeļu muzikālo koncepciju ar atbilstošiem tehniskiem risinājumiem. Autori ir izvairījušies no tradicionāla ērģeļu vizuālā tēla, priekšplānā novietojot metāla caurules, starp kurām pamanāmas ērģeļu stabules. Stacionāri izbūvētas ērģeles izvietotas visos trīs Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas stāvos. To dizains sasaucas ar netālu no Mūzikas vidusskolas ēkai atrodošās grandiozās strūklakas vaibstiem un atgādinās, ka Ventspils ir pilsēta pie jūras.      

Muzikālās koncepcijas ietvaros tradicionālie ērģeļbūves elementi kombinēti ar inovatīvām idejām. Šādu pieeju noteica apstāklis, ka ērģeles paredzēts izmantot gan mācību procesā, gan koncertos. Ērģelēm ir četri manuāļi un pedālis. Divos manuāļos tradicionālā veidā izvietoti neatkarīgi reģistri, savukārt otra manuāļu pāra un pedāļa skaņu krāsas veido kopīgi izmantotie reģistri. Instruments sastāv no 38 neatkarīgiem reģistriem, 23 oktāvu paplašinājumiem, 18 aizgūtiem un 14 dublētiem reģistriem, kas krietni paplašina pieejamo tembru klāstu, tādējādi vairojot instrumenta iespējas.

Instruments Ventspilī ir vienīgās ērģeles Baltijas valstīs ar diviem spēles galdiem (viens iebūvēts ērģelēs ar mehānisko traktūru tradicionālajiem manuāļiem, otrs – pārvietojams uz skatuves) un mūsdienīgu kombinēšanas sistēmu, kas sniedz ērģelniekiem pilnu pārvaldību pār instrumentu. Jaunais instruments nodrošina lieliskas mācību iespējas, kā arī lielu potenciālu ērģeļspēles attīstībai Latvijā.

Ērģeļu izgatavošanas laikā Ugāles meistari izgāja speciālu apmācību kursu moderno ērģeļu tehnikā un elektronikā, tas nodrošina operatīvu un kvalitatīvu Ventspils ērģeļu uzturēšanu.

Ērģeļu projekts paredzējis arī vairākus ērģeļu iekštelpu klimata kontroles risinājumus, tostarp ventilācijas risinājumus, mitruma līmeņa ievērošanas risinājumus, akustikas un citus tehniskos risinājumus.” (https://www.ventspils.lv/lat/pilseta_parvalde/110036-vacija-taps-valsts-ventspils-muzikas-vidusskolas-ekai-paredzetas-ergeles/?&&)

Profesors Tālivaldis Deksnis laikrakstā “Latvijas Avīze” 2017. gada 02. februārī rakstīja: “Domāju, ka mūziķi, diriģenti un ērģelnieki varēs tikai apskaust ventspilniekus par šo koncertzāli ar īstām, “dzīvām” stabuļu ērģelēm. Ventspilnieki ir pirmie, kuri pēc 80 gadu pārtraukuma ir gatavi Latvijā uzbūvēt pietiekami nozīmīgas ērģeles. Iepriekšējās tapa 1937. gadā Latvijas Universitātes Lielajā aulā.. ..Ventspils mūzikas skolas koncertzālē jau nespēlēs tikai skolēni. Te noteikti uzstāsies daudzi ērģelnieki, viesosies orķestri, kori, solisti. Arī izcili ārzemju ērģelnieki, kuriem šobrīd grūti izpausties pie vēsturiskajām Latvijas ērģelēm.”. Šie vārdi izsaka festivāla vīziju – jaunā instrumenta iespēju izmantošana vislabākajā veidā.

Publicēts: 12.02.2020.

IETEIKT: