Kurzemes Televīzija par jaunās skolas tapšanu

VALSTS VENTSPILS MŪZIKAS VIDUSSKOLAS INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

Vairāk par projektu apskati šeit

Ventspils koncertērģles gaida visa Latvija (VIDEO)

Top jaunā mūzikas skola (VIDEO)

Direktors Andris Grigalis izsaka viedokli par LA.lv rakstu

Laikraksts “Ventas Balss” 22.03.2017.VB raksts 22.03.17.

JAUNO SKOLU GAIDOT! VENTSPILS MŪZIKAS VIDUSSKOLAS AUDZĒKŅU VEIDOTA INTERVIJA

Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi uzdod jautājumus p/i ‘Komunālā pārvalde” direktoram Andrim Kauseniekam par Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāles funkciju būvniecības gaitu.

“HUMPALU UN PIETICĪBAS ESTĒTIKA” Andris Dzenītis

Ventspils Mūzikas vidusskolā strādāju ceturto no savas pedagoģiskās pieredzes nepilniem 13 gadiem. Pirmoreiz, kad ierados “pilsētā ar rītdienu” un sāku savu darbu vēsturiskajā ēkā uz stūra, uzreiz sapratu, ka mūzikas skola ir tā, kurai vajadzīga “rītdiena”, citādi tā kļūs “vakardiena” – klasēs valdīja sasmacis drēgnums, citur no sienām un griestiem lobījās apmetums, dažas telpas, gan romantiski, bet vairāk atgādināja hipijiem pieņemamo “man vienalga kā, galvenais, ka dzīve skaista”. Sekoja Zolitūdes traģēdija. Steidzami aktuāls kļuva jautājums par to, ka skola, patiesībā ir avārijas stāvoklī. Šobrīd Ventspils Mūzikas Vidusskola – viena no Latvijas lielākajām profesionālajās vidējās mūzikas izglītības iestādēm, ir bez savām telpām. Audzēkņi svaidās starp vairākām, skolai nepiederošām ēkām, un skaidrs, ka tas var būt tikai īslaicīgs risinājums. Taču tā, it kā loģiski – būtu arī iespēja pamatoti tikt pie jaunām, savām telpām. Un, kamēr galvaspilsētā notiek strīdi, un katrs velk deķi uz savu pusi – pie reizes iegūt vēl vienu, augstvērtīgu reģionālo koncertzāli ar lielisku akustiku, un šim – ērģeļbūves novadam atbilstošām, unikālām ērģelēm, kuras skandināt vēlēsies ne tikai labākie pašmāju, bet arī citzemju mūziķi. Varbūt ir reāla iespēja rast pienācīgu alternatīvu Latvijas populārākajām koncertērģelēm Rīgas Domā, ērģeļmūzikas zvaigznes aicinot arī uz Ventspili.

Augstprātīgs ir sabiedrības apsiekalotais viedoklis par to, kas tad tur mācīsies, kas ies uz koncertiem, kas spēlēs miljonu vērtās ērģeles? Jau mācās. Šo dažu gadu laikā esmu pārliecinājies, ka Ventspils skolā ir vieni no zinātkārākajiem, domājošākajiem, erudītākajiem, cilvēcīgi – atvērtākajiem jauniešiem, kādus man jebkad izdevies sastapt. Tikai šo četru gadu laikā, no maniem audzēkņiem trīs atšķirīgas dāmas ar individuālu rokrakstu, personību, un lieliskām sekmēm ir nolēmušas turpināt studijas Latvijas mūzikas Akadēmijas kompozīcijas nodaļā, un šis process, jūtami, turpināsies arī ar nākamo gadu absolventiem.

Taču, ne jau par mani – šajā skolā nav retums  ļoti erudītas, laikmetīgas un pasaules mūzikas aktualitātēm sekojošas mūzikas vēstures skolotājas. Šī ir vienīgā skola Latvijā, kur augsti profesionālā līmenī iespējams iegūt vidējo profesionālo izglītību skaņu režijā un gaismošanā, džeza nodaļā strādā Latvijā iecienīti un pazīstami šī žanra praktiķi. Nav nemaz jāuzskaita, kas šo skolu ir absolvējuši visā tās pastāvēšanas laikā – tās ir katram pazīstamas populārās un klasiskās mūzikas izcilības. Nē, visi nemācās Rīgā! Ja ir šaubas – audzēkņu pietiek, un tie (nez kāpēc) uz Ventspili mācīties brauc ne tikai no reģiona, bet arī no Rīgas, un citiem Latvijas novadiem.

Un, protams, ērģeļu klasi vada Lielās mūzikas balvas laureāte Kristīne Adamaite. Viņai – vairāki veiksmīgi audzēkņi, taču apgūt ērģeļspēli, un iemīlēt instrumentu, spēlējot uz sintezatora ar pedāļiem, nav labs risinājums. Tad jau varētu lielākajiem šīs idejas kritizētājiem, daži no kuriem savu mūžu pavadījuši pie dažādiem sintezatoru modeļiem, arī ieteikt cilvēka balsi savos opusos, vai pat operā aizstāt ar digitāli semplētu superdziedātāju.

Lietas, diemžēl maksā tik, cik tās maksā. Drīzāk jāsāk atbrīvoties no gadu desmitiem, asinīs rūgti iedzijušās pieticības, skaudības par to, kas kaimiņa sētā notiek, “bet kas ar mani notiks?”, un “visu pēc iespējas lētāk un ātrāk” principa. Jo, kā rāda vairāki piemēri, bieži par visu, beigu beigās vienalga, maksājam daudzkārt dārgāk. Protams, varam skolu celt tepat kāpās no veciem Līvānu māju skaidu platu moduļiem, jo ar tādām taču pilna Latvija, protams, varam nopirkt no somiem lietotas humpala ērģeles, un koncertēt autoostas hallē, jo tur labi skan.

Iespējams, Ventspilī līdz šim ir problēmas ar koncertu apmeklētību, taču, diemžēl, “Jūras vārti” ir labi piemērota vieta tikai popmūzikas un teātra norisēm, savukārt citas ir par mazu, piemēram, simfoniskā orķestra vajadzībām, kurš arī Ventspilī nu ir savs. Arhitektūra audzina publiku, un zinām, cik ļoti mainījies interesentu pieprasījums pēc kultūras dzīves citās pilsētās, kurās tapušas jaunas kultūras bākas. Pie tā ir jāstrādā!

Iespējams, finansējuma ceļi dažkārt ir neizdibināmi, sapiņķerēti, netīri, sarežģīti, taču ja rodas iespēja investēt arī (!!!) mākslā, ne tikai izklaidēs (kuru, piemēram, interesē, cik izmaksā Valsts dalība Eirovīzijas konkursā, vai kāda vācu seriāla iegāde?), kāpēc to neizmantot, un grauzt pašiem savu vēl dzīvo kāju, kā arī nepārtraukti piesaukt citas, svarīgākas vajadzības. Nē – vajadzības ir dažādas. Un kvalitatīva jauniešu kultūrizglītība ir akūta nepieciešamība. Priecāsimies, nevis skaudīsim par to, ka top jauna, skaista, skanīga ēka. Savas nelaimes risināsim savā sētā, un, cik vien iespējams, centīsimies meklēt atbalstu paši saviem lieliskajiem projektiem un iecerēm!

Lai nedzirdētu tradicionālas izteikas, vēlos vien piebilst, ka par šo viedokli Ventspils Dome man nemaksā. Tas tapis brīvprātīgi.

Andris Dzenītis, komponists, Ventspils Mūzikas vidusskolas pedagogs

Profesors Deksnis atbalsta Ventspils ērģeļu būvniecību

Ar profesora Tālivalža Dekšņa rakstu portālā LA.lv var iepazīties sekojošā saitē:

Ērģeles – vērtīgs ieguldījums uz gadu desmitiemergeles_Maxim_Schulz_12-664x443

Portāls LA.lv publicē viedokli par Ventspils ērģeļu būvniecību

Ar rakstu var iepazīties sekojosā saitē:

“Ērģeles par 1,6 miljoniem – astoņiem audzēkņiem?” – vai cik aunus varēja nopirkt, nebūvējot operas namuergeles-664x320

JVLMA vokālās katedras docentes ZIGRĪDAS KRĪGERES intervija

Zigrīda Krīgere

PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” ar Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu rīkoja JVLMA vokālās katedras docentes ZIGRĪDAS KRĪGERES meistarklasi un studentu koncertu

 

23.janvāra koncertā uzstājās: I. Dzodcojeva, , L. Krīgere, L. Vējiņa, A. Feodorova, E. Skarbulis, V. Aļeksejevs, E. Endelis, koncertmeistare Dace Kļava.

 

Pēc skaistā koncerta docente piekrita sniegt nelielu interviju:

 

Komplimenti Jūsu darbam un studentu sniegumam – koncerts bija lielisks! Jauno mākslinieku vārdus mēs vēl noteikti dzirdēsim skanam gan Latvijā, gan citur pasaulē…

Ko es viņiem no sirds novēlu!

 

Šodien Jūs strādājāt ar Ventspils Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas audzēkņiem, kā Jūs varat raksturot šo sadarbību?

Manuprāt, bija ļoti jauki. Pirmām kārtām bija ļoti atvērti paši pedagogi (Gatis Poriņš un Rinalds Kandalincevs), kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai arī studenti būtu tikpat atvērti. Man likās, ka mēs kopā darījām tādu labu darbiņu, kas mūs visus interesē. Man ļoti patika, ka studenti mēģināja darīt arī neierastas lietas, un nebija tādas iekšējas saraušanās un kautrēšanās kaut ko nemēģināt. Tas ir tas skaistākais – jā cilvēks mēģina, tad ar laiku kaut kas arī sanāk. Un mēs mēģinājām!

 

Protams, vēl ir pāragri spriest – bet vai mums te varētu ar laiku sanākt kāda jaunā Elīna Garanča vai Maija Kovaļevska?

Vai, tas nu gan ir mūsu katra paša rokās, un veiksmes, un Dieva, kas mūs visus redz! Bet es domāju, ka potenciāls neapšaubāmi ir, un ja cilvēki strādās… nu atliek sekot. Ar tādu aci, es neapšaubāmi redzu cilvēkus, kas var veidot muzikālo karjeru. Un cik katram būs pacietības un spēka, ko ieguldīt šajā darbā: savu emocionālo, garīgo fizisko un savu laiku – tik arī būs tā atdeve.

 

Šobrīd sabiedrībā viļņojas diskusija par to, vai ir vajadzīgs celt koncertzāles. Vai ir vajadzīga Ventspils koncertzāle: ar dārgām ērģelēm, ar perfektu akustiku. Ņemot vērā Jūsu dziedātājas pieredzi, vai Jūs varat pateikt – priekš kam vajag to dārgo akustiku?

Jūs jau faktiski visu pats pateicāt – no ko vēl dziedātājs varētu gribēt? Perfektu akustiku, brīnišķīgu instrumentu, lielisku zāli ar publiku! Nu kā mēs varētu teikt, ka mums to nevajag? Protams, ka mums to vajag – ar pilnu zāli, ar publiku, kas mūs mīl! Mēs gribam strādāt labos apstākļos, pie labiem instrumentiem – jo tas neapšaubāmi ceļ kvalitāti. Ja instruments ir slikts, ir ļoti grūti. Mēs vienmēr cenšamies, pie jebkādiem apstākļiem kādos nākās būt, darīt labāko, ko varam. Bet, protams ir apstākļi, kas mums palīdz – un ir tādi, kas darbu padara grūtāku. Un protams, tas, ko nosaucāt, mums nāk tikai par labu.

 

Laba akustika nozīmē to, ka arī klausītājam nav jāmokās mēģinot saklausīt, ko mākslinieks vēlas pateikt caur savu mūziku.

Jā, tas dikte arī to, ka nevienam nav jāspiež no sevis ārā skaņa. Skaņa lido. Un viņu var interpretēt, viņai var dot daudz dinamisko nokrāsu, viņu var taisīt tembrāli un artistiski interesantāku un bagātāku.

 

Koncertzāļu kontekstā runājot par Jūsu studentu nākotnes karjeru – vai nav tā, ka viņi ir iesprostoti tikai uz opernamu skatuvēm?

Nekādā gadījumā! Jūs arī šodienas koncertā dzirdējāt cik daudz mums ir žanru. Te bija gan tautasdziesma, gan baroka mūzika – arī ļoti virtuoza, tai pašā laikā bija romantisms, kur mēs dzirdējām tādu piesātinātu skanējumu. Bija ļoti plaša muzikālā amplitūda. Mūsu repertuārs pārsvarā ir klasisks, bet tieši šogad mums ir uzsākta sadarbība ar komponistu Māri Lasmani – notika manas klases studentu koncerts ar viņa mūziku, un tas jau ir žanrs, kas iet mazliet tālāk (salonmūzikas, šlāgeris) – un kāpēc gan nē? Ja to pareizi, mākslinieciski izpilda un piepilda ar saturu un kvalitatīvu skaņu – tad protams tas ir vērtīgi.

 

Par JVLMA docenti Zigrīdu Krīgeri:

  1. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Valsts konservatoriju (tagad JVLMA). Šajā gadā kļūst arī par LNO solisti. Starp nozīmīgākajām lomām minamas Elizabete (Dons Karloss), Mimī (Bohēma), Liu (Turandota), Māsa Andželika, Toska, Čo-Čo-Sana (Madama Butterfly), Grāfiene Almaviva (Figaro kāzas), Norma, Santucca (Zemnieku gods), Jolanta, Tatjana, Baņuta, Spīdola (Uguns un nakts), Kristīne (Ugunī) u.c. Ilgstoši ir bijusi LNO solistu CD ierakstu projekta vadītāja, kā arī dažādu pasākumu un koncertu organizatore. Ir Latvijas dziedāšanas skolotāju asociācijas valdes locekle. Kopš 2011. gada JVLMA Vokālās katedras vadītāja.

 

PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola”, piesaistot VKKF līdzekļus, ir rīkojusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas mācību spēku un studentu sadarbības pasākumus ar Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņiem. Ventspilī ar koncertiem viesojušies Toma Ostrovska klavierklases studenti, ritma mūzikas noslēpumiem dalījās Indriķa Veitnera klase. Tiek plānota sadarbība ar Stīgu instrumentu katedras vadītājau Terēzi Zīberti-Ijabu.

 

Šī sadarbība kopīgi muzicējot ar JVLMA mācību spēkiem un studentiem daļēji aizpilda tukšumu, kas izveidojās pēc lēmuma pārtraukt festivāla “Muzicējam kopā” ikgadēju rīkošanu.