Jaunumi

Klasiskās improvizācijas teorija un prakse klavierspēlē – profesora Džona Mortensena (klavieres, ASV) lekcija, meistarklase un koncerts

2018.gada 10.aprīlī PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola”  Lielajā ielā 7  Lielajā zālē plkst.12:00-16:00 plānota klasiskās improvizācijas profesora Džona Mortensena (klavieres, ASV) lekcija, meistarklase, kā arī  koncerts ar klasiskās improvizācijas paraugiem.

Kursa norisi atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Baltijas-Amerikas brīvības fonds (BAFF) un Latvijas Klavieru skolotāju asociācija (LKsa).

Pedagogi par dalību šajā pasākumā iegūs apliecības par profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.

Pieteikumus, lūgums, sūtīt e-klasē vai uz e-pastu ([email protected]) līdz 2018.gada 08.aprīlim (ieskaitot), norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu.

Klasiskās improvizācijas teorija un prakse klavierspēlē

Džons Mortensens ir starptautiski atzīts klasiskās klavierspēles improvizācijas skolas speciālists, kurš regulāri sniedz meistarklases dažādās pasaules valstīs. 2018. gadā nāks klajā viņa grāmata “Pianista ceļvedis klasiskajā improvizācijā”, kurā aprakstīta moderna pieeja klasiskās improvizācijas apguvei. Džons Mortensens ieguvis profesionālā bakalaura grādu mūzikā Mičiganas Universitātē, profesionālā maģistra un arī profesionālā doktora grādus klavierspēlē Merilendas Universitātē. Viņš ir Steinway & Sons mākslinieks un Fulbraita stipendiāts.

Profesors komentē klasiskās improvizācijas lomu sekojoši: “Mūzikas tradīcija, kuru mūsdienās mēdz dēvēt par “klasisko”, radusies laikā, kad improvizācijas, kompozīcijas un priekšnesuma elementi bijuši nešķirami. Vairums profesionālo mūziķu šajā laika periodā spējuši ne tikai spēlēt savus instrumentus, bet arī komponēt un lieliski improvizēt. Taču mūsdienu akadēmiskā izglītība nodala dažādas disciplīnas, radot situāciju, kurā atskaņotājmākslas students var arī nekad nesaskarties ar improvizācijas vai kompozīcijas mākslām. Studenti arī vairs neuzskata klasiku par vienīgo uzmanības vērto stilu – vairums ciena arī moderno un populāro mūziku, asi izjūtot kontrastu starp aizraujošo mūsdienu skaņu pasauli un klasiskās mūzikas akadēmisko paredzamību. Improvizācija spēj nojaukt žanru robežas, piešķirt klasiskajai mūzikai svaigumu un atklājumu prieku, pārvēršot “atskaņotāju” par radītāju. ASV Koledžu mūzikas biedrība, lielākā valsts augstskolu profesoru organizācija, šobrīd rosina atskaņotājmākslinieku studiju programmas balstīt improvizācijā un kompozīcijā, lai absolventi spētu pilnvērtīgi izmantot mūsdienu kultūras daudzveidīgās izpausmes un atrast jaunas profesionālās nišas. Ja Bahs, Bēthovens, Mocarts, Klāra Šūmane un Francis Lists dzīvotu mūsu laikā, viņu aktivitātes noteikti līdzinātos džeza mūziķu un citu improvizatoru-komponistu-mākslinieku darbam. Diez vai viņi gribētu būt interpretējošas mākslas speciālisti repertuārā, kurš radīts citam laikmetam un citai publikai.”