STĀSTI

Kaspars Vizulis par Ventspils Mūzikas vidusskolu

Laikam visspēcīgāk atmiņā palikuši 3. un 4. kurss, kad prāts jau sāka nostabilizēties muzikālās nopietnības virzienā, un sāku saprast, ko īsti vēlos darīt. Tas bija laiks, kad ar draugiem un domubiedriem mēģinājām uzķert improvizācijas sajūtu. Visradošākās bija nedēļas nogales, kad ar direktora atļauju pagraba studijā taisījām mēģinājumus pašu veidotiem sastāviem. Šajā telpā tika realizētas idejas, kas bieži vien dzima citur – atpūtas brīžos un sarunās “tumšajā” istabā, pagalmā uz soliņa, vai ēdot “Pūpēdī”.

 

Sestdiena un svētdiena pārsvarā bija vienīgās dienas, kad skola, tā teikt, piederēja mums – kāds to izmantoja, lai nepārtraukti trenētos, citi, lai uzspēlētu kopā un būtu noteicēji par to, kā ir “pareizi”. Darba dienas bija diezgan pamatīgi noslogotas ar skolotāju centieniem mūs vest augšā pa mūzikas kāpnēm. Šo ieguldījumu tā pa īstam novērtēju tikai tad, kad skola jau bija pabeigta – kad iestājos Amsterdamas Konservatorijā, sapratu, ka bez VMV gādīgajiem pūliņiem, iespējams, tas nebūtu izdevies.

Šī skola man deva ne tikai atspērienu, bet arī ļoti labus draugus, ar kuriem augām kopā muzikāli. Ar dažiem augam kopā joprojām, neskatoties uz attālumu, ik pa laikam sazināmies vai satiekamies, un pārspriežam mūzikas gaitas, kāpumus un kritumus, nākotnes vīzijas un dzīvi kopumā.

Manuprāt, katras labas skolas pamatā ir mācību spēka, audzēkņu un radošās vides balanss. Tieši vide ir tā, kurai jāpateicas par iespējams spēcīgākajiem impulsiem katra indivīda attīstībā. Bez iespējas aktīvi uzstāties publikas priekšā dažāda mēroga pasākumos būtu daudz grūtāk uzkrāt nepieciešamo pieredzi, tāpēc jāsaka lielu paldies VMV veiksmīgajai sadarbībai ar kultūras iestādēm Ventspilī, citur Latvijā, kā arī ārpus tās.

Bez šīs skolas Ventspils kultūras dzīve būtu ievērojami pliekanāka, tāpēc novēlu attīstību un izturību, un lai jaunās skolas ēkas un koncertzāles projekts īstenojas pēc iespējas drīzāk!

Publicēts: 09.10.2014.

IETEIKT: