Jaunumi

Katrīnas Bumbieres raksts par kora “Nošu planētas” uzvaru Polijā

IMG_85518.- 10. decembrim Krakovā, Polijā norisinājās VIII Krakovas adventes un Ziemassvētku koru konkurss un festivāls.

Festivāla ietvaros notika dažādi koncerti Krakovas lielākajās, senākajās baznīcās, kā arī garīgās mūzikas konkurss 5 koru kategorijās. Konkursā piedalījās 16 kori no Polijas, Ukrainas, Ungārijas, Lietuvas, Maķedonijas, Krievijas, Īrijas un Latvijas. PIKC Ventspils mūzikas vidusskolas koris “Nošu planētas” piedalījās jauniešu koru kategorijā, kuru vērtēja starptautiska žūrijas komisija – R. Dubra (Latvija),
T. Paluoja (Igaunija), V. Lozoviukova( Čehija), M. Cmiel(Polija), S. Tatarchevski ( Maķedonija).

Konkursu atklāja Krakovas visaukstākajā, tomēr, nenoliedzami, diženajā un greznajā Sv. Katrīnas baznīcā. Mazliet no aukstuma un baznīcas plašuma sabijušies, koristi uz mirkli jutās nedroši, taču, par spīti nosalušajiem pirkstiem un aukstumā trīcošajām balsīm, kāpa uz skatuves un jau festivāla atklāšanā saviļņoja skatītājus.
Koncertā dzirdējām arī citus korus no mūzikas skolām un augstkolām, kuru dziedāšanas kvalitāte bija ļoti laba.

Pats konkurss notika 9. decembrī Sv. Pētera un Pāvila baznīcā. Koris “Nošu planētas” izpildīja 4 dziesmas: R.Dubra “Laudate Dominum”, Ē.Ešenvalds “Trees” ( Koki ), J. Busto “Alleluia”, Franču Ziemassvētku dziesma, arr. C. Courtnes “Gloria”.

Visa konkursa diena bija saspringta. Dažādu šķēršļu dēļ mūsu akustiskais mēģinājums ilga vien 3 minūtes.
Konkursā vēl tikai ģērbām nost mēteļus un pārbaudījām glāzes, kad pēkšņi jau tikām pieteikti un mūs aicināja uz skatuves. Visi bija panikā! Trauksmē, daži pat asarainām acīm, vieni knapi zābakus paspējuši novilkt, citi vēl klepus tabletēm mutēs skrējām uz skatuves, aizmirstot par pienācīgu uziešanu. Tikai uz skatuves attapāmies, ka galvenā Sol glāze ir aizmirsta… Tomēr koris centās no visas sirds un darīja visu, lai dziesmas izskanētu, kā iecerēts.
Pēc konkursa satraukumā nejauši tika saplēstas divas kora glāzes.
Kaut gan jutām, ka nodziedāts bija kvalitatīvi un cerējām uz labiem rezultātiem, piedzīvotais radīja nemieru.

Lai mazliet visus iepriecinātu un aizmirstu par rūpēm, pirms vakara koncerta Sv. Marijas baznīcā “Nošu planētas”, gaidot mācītāju ar atslēgām, sāka izklaidēt cilvēkus vecpilsētas tirgus laukumā gan ar konkursa, gan pazīstamām Ziemassvētku dziesmām. Tas bija kaut kas vēl nekad neizmēģināts un jauns mums pašiem! Nebijām gaidījuši tik atsaucīgu publiku un lielas uzslavas.

Cilvēki tik tiešām bija saviļņoti, un vecpilsētas tirgus laukumā, ap mums uzradās milzu pūlis, kas ar gaviļu saucieniem un ovācijām ieklausījās katrā dziesmā. Tuva un īpaša klausītājiem bija poļu dziesma “Barka” (Laiva), kas, kā stāstīja mūsu gide Paulīne, esot kā Krakovas himna. Arī Paulīne bija sajūsmināta par visu, ko koris dziedāja un patiesi priecājās sadarboties tieši ar mūsu kori.

Kora gars pacēlās, kad vakara koncertā pēc nodziedātajām dziesmām skanēja ovācijas un skaļi aplausi.
IMG_8540
Šaurās ieliņas ar senām kafejnīcām un veikaliņiem, mierīgais vecpilsētas skats, iespaids, sajaucies kopā ar straujo lielpilsētas dzīvi… Neskaitāmās greznās baznīcas, torņiem vienam par otru augstākiem… Koristi pārsteigti klāsta, ka poļi šķiet atsaucīgi un īpaši tirgus laukums izkārtots tūristu ērtībai.

Pēdējā konkursa dienā, gaidot noslēgumu un rezultātu paziņošanu, kopā ar Paulīni devāmies uz Veļičko sāls rakstuvēm. Gide, kas mums izrādīja raktuves, aicināja dziedāt sāls raktuvju grandiozajā baznīcā. Arī tur netrūka klausītāju un ieguvām daudz jaunu sajūsminātu fanu.

Dienu pavadījuši atpūtā, devāmies uz noslēguma koncertu, kur uzstājās katrs kolektīvs un tika paziņoti konkursa rezultāti. Kad diriģentus aicināja kāpt uz skatuves, visu sirdis sāka sisties mazliet straujāk, gaidot rezultātus.
Prieka asaras ritēja, apskāvieni un līksmas čalas piepildīja milzīgās baznīcas mazo nostūri, kurā sēdēja “Nošu planētas”. Mūsu koris bija ne vien kategorijas uzvarētājs, bet ar 95,6 punktiem bijām sasnieguši konkursa augstāko punktu skaitu!

Saviļņoti, pārsteigti un neizsakāmi laimīgi ilgi stāvējām Sv. Katrīnas baznīcā un viens par otru līksmojām, apbrīnodami iegūto zeltīto eņģeļa statuju.
Mūsu pavadone, Paulīne, ar mums vēl uzturēs kontaktus, jo gan mēs viņu, gan viņa mūs ļoti iemīļojām. Arī citi kori mūs atzinīgi novērtēja un aicināja uz konkursiem pie sevis.

Ar centību un uzticēšanos viens otram spējām panākt pat šķietami nesasniedzamo.
Braucot mājās ar lielu gandarījumu par padarīto un pateicību skolotājām par izturību, kopīgi iedevām vārdu mūsu uzvaras eņģelim – Voldemārs.
Paldies par atbalstu Ventspils pilsētas Domei, PIKC VMV un mūsu vecākiem!

Katrīna Bumbiere
PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” Diriģēšanas nodaļas 2. kursa audzēkneIMG_8539

Zelta diploms un galvenā balva ZELTA ENĢELIS!

Sveicam  VIII Krakovas Adventes un Ziemassvētku konkursa

Zelta diploma un galvenās balvas  ZELTA EŅĢELIS
ieguvējus-

Kori NOŠU PLANĒTAS, Skolotājas – Rudīti Tālbergu, Anitru Niedri

1245

Ventspils Mūzikas vidusskolas klarnetes pasniedzējs Anrijs Pitens uzstāsies ar Lielās mūzikas balvas laureātēm Ievu Paršu un Hertu Hansenu

14.decembrī 19:00 Ventspils Pārventas bibliotēkā būs koncerts “Zemenītes sniegā”. Programmā Arvīda Žilinska un Mārītes Dombrovskas skaņdarbi.

Koncertu rīko Ventspils Mūzikas vidusskola sadarbībā ar Pārventas Bibliotēku – finansē Ventspils domes Kultūras projektu programma.

Koncertprogrammas īstenotāji ir draugi un domubiedri, kuri par mūziku domā un to izjūt  līdzīgi. Savas ikdienas profesionālās gaitas katram savas, tomēr vēlme kopā muzicēt un turpināt uzturēt dzīvu kamermuzicēšanas tradīciju Latvijā paliek nemainīga jau daudzus gadus.

Ieva-Parsa_foto_Santa-Savisko-Jekabsone

Mecosoprāns IEVA PARŠA – dziedātāja, kura valdzina ar īpaši ekspresīvu un spilgtu interpretācijas manieri. Viņai piemīt tāds dramatiskās aktrises talants, ka ikkatrs dziesmas vārds izskan kā personisks pārdzīvojums. Ievas talants novērtēts ar Latviešu mūzikas balvu par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem 2008. gadā. Nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008. un 2009. gadā. Patlaban – Latvijas Nacionālās operas ārštata soliste un lektore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

 

 

 

 

 

 

 

Herta Hansena_publicitates foto_S.Savisko JekabsonePianiste HERTA HANSENA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Viena no aktīvi koncertējošām pianistēm koncertmeistarēm, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece. 2013.gadā Herta saņēmusi Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Anrijs Pitens_foto_krasainaKlarnetists ANRIJS PITENS ir Latvijas Nacionālās operas orķestra klarnešu grupas mākslinieks, kā arī instrumenta spēles pedagogs Rīgas 6. vidusskolā un Ventspils Mūzikas vidusskolā. Daudzu kamermūzikas projektu iniciators un dalībnieks. Pirmatskaņojis vairākus jauno komponistu opusus. Uzskata, ka mūzika ir garīgās un fiziskās veselības vitamīnu Vitamīns.

 

 

 

 

Par komponistiem…

 

Mārīte Dombrovska

 

“Zinu, ka mūzikā neko jaunu nepateikšu. Un tomēr ir kāds dzinulis, kas liek man ietērpt skaņās savu pasaules izjūtu, kaislības, ilgas pēc nepiepildītā un neaizsniedzamā. Gremdēšanās mūzikā ir kā savdabīga slēptuve, kas sargā mani no reālās pasaules negācijām.”

 

Dzimusi 1977. gada 4. augustā Daugavpilī. Beigusi Daugavpils mūzikas koledžu, saņemot kvalifikāciju mūzikas skolotājs, kordiriģents, kormeistars un baznīcas ērģelnieks (1997). Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju muzikoloģijas (bakalaura grāds, 2001) un kompozīcijas specialitātē (Pētera Plakida klasē, bakalaura grāds, 2003, maģistra grāds, 2009).

 

Strādājusi par redaktori žurnālā Mūzikas Saule (2001-2007) un muzikoloģi projektu vadītāju Latvijas Mūzikas informācijas centrā (2004-2015). Kopš 2015. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas mūzikas teorijas priekšmetu pasniedzēja.

 

Līdztekus mūzikai raksta arī dzeju. Piedalījusies skolēnu radošajā nometnē Aicinājums, publicējusies dažādos preses izdevumos. 1997. gadā Daugavpilī iznācis dzejoļu krājums Savādas pārdomas. Saņēmusi Raiņa Mazo literāro prēmiju (1995).

 

Mūzika atskaņota festivālos Latviešu ērģeļu dienas Ņujorkā (ASV, 1999), Arēna (2004), Rudens kamermūzikas dienas (2005), Latvijas jaunās mūzikas dienas (2008, 2009), mūsdienu kultūras forumā Baltā nakts (2009), Starptautiskajā flautistu festivālā Limā (Peru, 2014), latviešu mūzikas koncertos Kremsā (Austrija, 2005), Varšavā (Polija, 2013), Ņujorkā (ASV, 2014), Klīvlandē, Mineapolē (ASV, 2015), Floridā (ASV, 2016) u.c. Vairākkārt sadarbojusies ar dziedātāju Ievu Paršu, pianisti Hertu Hansenu, čellistu Ēriku Kiršfeldu, klarnetistiem Anriju Pitenu, Egīlu Šēferu, Gunti Kuzmu, flautistēm Ievu Rūtentāli, Agitu Aristu, kamerorķestri Sinfonia Concertante un diriģentu Andri Vecumnieku, u.c.

 

 

Arvīds Žilinskis

 

“No mazas dziesmas var izaugt liela doma, izaugt mūzikas lielās formas darbi. Dziesmu var salīdzināt ar krāšņu ziedu, kura smarža pilda un iepriecina cilvēku sirdis darba, atpūtas, prieka un skumju brīžos. Tā piepilda arī visu manu mūžu.”

 

Komponists Arvīds Žilinskis dzimis 1905. gada 31. martā Saukas pagastā, Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Aizsaulē devies 1993. gada 31. oktobrī. Muzikālo izglītību ieguvis Harkovas konservatorijā (1917–1919), un Latvijas Valsts konservatorijā (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kur studējis klavierspēli pie B. Roges (1920–1927), kompozīciju un teoriju pie Jāzepa Vītola (1928–1933). Bijis Rīgas Tautas konservatorijas pedagogs (1927–1937). Kopš 1937. gada pasniedzis klavierspēli LVK, kopš 1952. gada vadījis obligāto klavieru katedru, kopš 1967. gada – profesors. Audzēkņu vidū galvenokārt bijuši muzikologi un komponisti.

Būdams pianists, Arvīds Žilinskis bieži uzstājies kā solists un koncertmeistars. Skatuves gaitas sācis jau 30. gados, spēlējot Rietumeiropas klasiķu, latviešu un krievu komponistu darbus, bet kopš 50. gadiem atskaņojis galvenokārt savu mūziku. Pievērsies mūzikas propagandai, labprāt apmeklējot skolas un tiekoties ar bērniem gan Latvijā, gan arī citās bijušās Padomju Savienības valstīs. Presē publicētas A. Žilinska recenzijas un raksti par mūziku.

 

Savā mūzikā A. Žilinskis nav vairījies no lirisma pārmērības, demokrātiskas ievirzes skaņdarbiem, tādējādi tuvinot mūzikai visplašāko aprindu cilvēkus. Centrālās tēmas viņa mūzikā ir daba, mīlestība un padomju iekārtas cildinājums. A. Žilinskis ir viens no tiem komponistiem, kura mūzikas stils laika ritējumā palicis nemainīgs, vien pilnveidojusies tehniskā meistarība. Viņa mūzika izceļas ar viegli uztveramām melodijām, balstīšanos uz tradicionālo funkcionalitāti, kvadrātiskumu, emocionālo skaidrību, vienkāršību un nepretenciozitāti. Iecienīti bijuši trijdaļu metri un bemolu tonalitātes.

Teju vai visu A. Žilinska daiļradi caurstrāvo dziesma. Viņa muzikālajā mantojumā ir vairāk nekā 200 solodziesmu, vairāk nekā 80 kordziesmu un vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu dziesmu. Kā atzinis komponists, rakstot solodziesmas, viņš centies rast izvēlētajam dzejas tēlam tādu melodiju, kuru klausītāju lielākā daļa pieņemtu kā senu, mīļu paziņu. Melodijām galvenokārt raksturīga plaša attīstības līkne ar spožu kulmināciju, tās balstās uz dabiskām runas intonācijām un diatoniku. Šai ziņā A. Žilinski mēdz dēvēt par Emīla Dārziņa, Mihaila Gļinkas un Pētera Čaikovska vokālās mākslas tradīciju turpinātāju. Klavierpavadījumiem lielākoties ir atbalstoša funkcija, tie papildina un izteic raksturīgākās teksta detaļas gan noskaņā, gan arī ilustrācijās. 30. gadu vokālajai lirikai raksturīga sapņu pasaule, paustas ilgas pēc laimes un liega rezignācija, savukārt pēc 1945. gada rodas vēlme atainot padomju dzīvi – ieskanas aktīvas, dzīvi apliecinošas intonācijas, žanriskā konkrētība. 60. gadu dziesmās rodamas jaunas stila iezīmes – vokālā līnija kļūst deklamatoriskāka, harmonija – izsmalcinātāka, klavieru partija iegūst lielāku patstāvību. Sevišķi rūpīga bijusi dziesmu tekstu izvēle, A. Žilinskis komponējis dziesmas ar daudziem pirmskara Latvijas un padomju dzejnieku tekstiem, atsevišķas dziesmas – arī krievu valodā ar Puškina un padomju autoru dzeju.

Dziesmas iedaba rodama arī instrumentālajos darbos, kur dominē dziesminieka domāšana un iztēles paņēmieni, programmatisms. Arī te (tāpat kā vokālajā mūzikā) primārais mūzikas izteiksmes līdzeklis ir melodija, pārējie ir tai pakārtoti, dziesmas ietekmi pasvītro arī izteiksmes vienkāršība, noapaļotas kvadrātveida struktūras.

Nākamais solis komponista daiļradē ir skatuves mūzika – nozīmīgu vietu te ieņem operas, baleti, muzikālās komēdijas, operetes. Zilo ezeru zeme ir pirmā latviešu padomju muzikālā komēdija. Būtiska nozīme viņa darbu klāstā ir mūzikai bērniem. Tās ir gan dziesmas bērniem un jaunatnei, gan pedagoģiskais repertuārs jaunajiem instrumentālistiem (tostarp Klavierspēles skola), gan arī opera un baleti bērniem.

 

Plašākai sabiedrībai A. Žilinskis kļuvis pazīstams jau 30.gados, kad ievērību guvušas viņa pirmās solodziesmas. Ar īpašu izjūtu un neviltotu sirsnību laika gaitā tās atskaņojuši daudzi ievērojami Latvijas Nacionālās operas solisti, to vidū Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Žermēna Heine-Vāgnere, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers, Edgars Plūksna, Artūrs Frīnbergs, u.c. Bērniem adresētās dziesmas ar azartisku izteiksmību daudzu gadu garumā dziedājusi aktrise Vera Singajevska. Tautā iemīļotas ir arī skatuves mūzikas melodijas. Popularitāti guvusi dziesma Mana dzimtene jaukā no muzikālās komēdijas Zilo ezeru zeme. Desmit gadu laikā komēdija piedzīvojusi 350 izrādes, tā iestudēta arī Ukrainā un Igaunijā. Operetei Dzintarkrasta puiši bijušas 250 izrādes. Opera Zelta zirgs izrādīta uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 20 gadu garumā. Par muzikālo komēdiju Sarkanā marmora noslēpums A. Žilinskis saņēmis Kultūras ministrijas godalgu, par skatuves darbu Dzintarkrasta puiši – toreizējās Vissavienības muzikālo teātru un izrāžu skates prēmiju. Par dziesmām un opereti Dzintarkrasta puiši ieguvis Latvijas [PSR] Valsts prēmiju (1967). Komponistam piešķirts Latvijas [PSR] Tautas mākslinieka goda nosaukums (1965) un toreizējās PSRS Tautas mākslinieka nosaukums (1983). A. Žilinska dzīves laikā regulāri notikuši viņa autorkoncerti, audzēkņu vakari, jubilejas sarīkojumi.

Panākumi konkursā KAUNAS SONORUM 2017

Sveicam konkursa KAUNAS SONORUM 2017 laureātes, skolotāju, koncertmeistari!

II vietas laureāti Terēzu Tīrmani

Diploma laureāti- Noru Lodziņu
Skolotāju Ainu Lodziņu

Koncertmeistari Sanu Villerušu

SAM_2266

 

Ventspils Mūzikas vidusskolas pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļas ziemassvētku koncerts.

puteji

Pūtēju orķestra “Ventspils” koncerts. Diriģents – Dainis Brauns.

Pūtēju orķestra “Ventspils” koncerts. Diriģents – Dainis Brauns.
Piedalās arī Ventspils Mūzikas skolas pūtēju orķestris.PO

Operdziedātājas Kristīnes Gailītes meistarklase un studentu koncerts Ventspils Mūzikas vidusskolā

Koncerts “SITAM PUŠAM” Pārventas Bibliotēka 27.11. plkst. 19:00

Sveicam etīžu konkursa laureātus!

085c1c0718f739a71687025e01f1f55d

Sveicam
16.Jauno pianistu
ETĪŽU KONKURSA
laureātus un skolotājus

I pakāpes diploms- Renāts HEINBERGS, skolotāja
Ņina SUROVCEVA

III pakāpes diploms- Poļina LUGANCEVA, skolotāja
Ludmila MARTINOVSKA

Uzzini, ko domā studenti…