STĀSTI

Ilze Ābola no Lozannas, par Ventspilī pavadīto laiku

Vēl pirms pāris gadiem nebūtu pat iedomājusies, ka reiz mācīšos Šveicē. Doma izmantot apmaiņas programmu no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas radās pēc kādām brīnišķīgām meistarklasēm Siguldā, kur satiku savu tagadējo profesoru Gunāru Larsenu. Ierados pie viņa Lozannā (Šveicē) pagājušajā gadā, laimīga, ka varu izmantot iespēju semestri pabūt citā vidē lieliska profesora vadībā, taču izrādījās, ka pārtraukt iesākto izaugsmi jau pēc pusgada ir visai grūti. Izlēmu kārtot iestājeksāmenus, lai Bakalaura studijas pabeigtu šeit, un nu studēju Lozannas Mūzikas augstskolā. Lai gan nezinu, kur mani ceļi vedīs tālāk, izbaudu šīs dzīves piedāvātās iespējas, vienlaicīgi ilgojoties atgriezties Latvijā un novērtējot visu to, kas mani atbalstījis un audzinājis. Sākot ar Kuldīgas mūzikas skolu un Veltu Jūrmali – manu pirmo skolotāju, kura ieaudzināja mīlestību pret mūziku un vijoli -, JVLMA (kur, diemžēl, pavadīju vien divus gadus) un manu pasniedzēju Terēzi Zīberi – Ījabu. Taču vislielāko pateicību parādā esmu Ventspils Mūzikas vidusskolai, to nesakot bez iemesla. Šo četru gadu laikā sāku apjaust, kas esmu un ko vēlos, iepazinos ar dzīvi un, viennozīmīgi, mūziku. VMV bija kā manas otrās mājas. Ģimeniski draudzīgā atmosfēra apvienojumā ar nopietnu darbu, pedagogi, kuri gatavi strādāt un palīdzēt jebkurā laikā, neskaitot ne stundas, ne darāmos darbus. Neizsakāmi novērtēju to, ko manī ieguldījis skolotājs Andris Puziņš, arī Arimans Štrauss un pārējā VMV pedagogu „ģimene”. Mācīties tādā vidē un būt aprūpētam tik entuziastisku pedagogu vadībā viennozīmīgi ir vērtība!

Publicēts: 10.10.2014.

IETEIKT: