STĀSTI

Dina Dūdiņa-Kurmiņa, Latvijas Radio 3 „Klasika” programmu vadītāja

Ventspils par manām otrajām mājām piecu gadu garumā kļuva salīdzinoši sen – deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad pilsēta vēl tikai sāka savu straujo attīstību.

Tomēr pats svarīgākais jaunietim, kas tikai vēl meklē savu ceļu dzīvē, tur bija jau toreiz – saprotoši un atbalstoši skolotāji, lieliski kursabiedri un, protams, jūra, kur dažkārt spēkus pasmelties. Visos laikos studenti savu reizi dusmojušies, ja vajadzīgākajā brīdī neatrodas neviena brīva klase, kur pamācīties, gribējuši no rītiem ilgāk pagulēt un savus vēderus lutinājuši ar ceptiem kartupeļiem. Un visos laikos studenti atraduši laiku arī dullībām un ballītēm.

Tāda ir lietu kārtība un tajā ir liela burvība. No pārdrošiem sapņiem nevajag bīties, drīzāk jāraizējas par sapņu trūkumu.

Ventspils Mūzikas vidusskola man deva stabilus pamatus un palīdzēja ieraudzīt mērķi – darbu programmā „Klasika”, kas sākotnēji šķita tāls un nepiepildāms, bet šobrīd – mana ikdiena.

Tajos brīžos, kad jau atkal ieskatos savos Ventspils laika pierakstos vai plauktā ieraugu kādreiz lolotās skolas avīzes „KrĀMS” eksemplārus, es domās pasaku paldies visiem skolotājiem, kuri savulaik ļāva noticēt saviem spēkiem, nenogurstoši uzmundrināja pirms un pēc ieskaitēm, lika atkal un atkal līdz riebumam ar roku pārrakstīt kursadarbus, piecieta nemākulīgās kompozīcijas un apšaubāmo klavierspēli, rosināja apmeklēt koncertus un lasīt grāmatas, neko neuzspieda, bet nemanāmi virzīja. Piedodiet, ja klātienē labos vārdus sanāk pateikt vien skolas jubilejas reizēs.

Ventspils man joprojām ir īpaša pilsēta.

Dina

Publicēts: 10.12.2014.

IETEIKT: